Sosial  

Be’e Moos ba Komunidade: Beduku Hein Solusaun Permanente Husi BTL

Advertorial ba dala IV:

(Media Mudansa)-Asesu ba Be’e mós no saneamentu mak direitu báziku ida ne’ebé importante tebes ba saúde,no dezenvolvimentu komunidade. Be’e potável mak be’e ne’ebé seguru atu hemu, tein no uza ba nesesidade lorloron, tanba la iha kontaminasaun husi bakteria, vírus, ka substánsia perigu. Saneamentu refere ba sistema no prátika sira atu jere foer, be’e foer no dejetu umanu ho di’ak, hanesan utilizasaun sentina/casa de banho, drenajen no jestaun lixu. Saneamentu ne’ebé di’ak ajuda prevene moras hanesan diarea, kolera, tifoide,malaria no infeksaun sira seluk.

Importánsia Asesu Be’e Potável no Saneamentu hamenus risku moras ne’ebé mai husi Be’e kontaminadu proteje saúde família, liu-liu labarik sira no inan isin-rua hadi’a kondisaun eskola no fatin servisu hadi’a ambiente no prevene poluisaun, apoiu dezenvolvimentu ekonómiku no bem-estar komunidade.

Iha área rural balun iha Timor-Leste, komunidade sira sei hasoru difikuldade hanesan. Be’e mos la sufisiente iha tempu bailoron/El-ninu. Be’e-matan balu maran iha estasaun udan laiha sistema distribuisaun Be’e ne’ebé di’ak. Laiha sentina saudavel iha uma barak. Falta edukasaun kona-ba ijiene no saneamentu.

Harii no hadi’a sistema Be’e mos no reservatóriu.Proteje Be’e-matan husi kontaminasaun. Harii sentina saudavel ba uma no eskola. Halo kampaña edukasaun kona-ba fase liman ho sabaun no ijiene. Envolve komunidade iha jestaun no manutensaun sistema Be’e no saneamentu.

Lian husi Komunidade

Liquiçá, 20 Abríl 2026 – Estrada iha área Beduku, Munisípiu Liquiçá, komunidade mellora  no fasil liu ba transporte, problema falta Be’e mos nafatin sai preokupasaun bo’ot ba komunidade ne’ebe hela iha area ne’eba, asesu ba Be’e mos seidauk muda, tanba loron-loron sira sei depende ba Be’e sosa ka ajuda husi kompanhia sira ne’ebé hela besik.

Loron ida família/uma kain balun tenke kalkula didi’ak atu bele hetan Be’e ba nesesidade uma-laran. Bainhira iha osan, sira sosa Be’e ho folin/presu entre $20 to’o $25 ba tanke ida (200ltr) maibé, ba família sira ne’ebé rendimentu limitadu, folin ne’e konsidera todan tebes.

Komunidade Beduku Aldeia Turleu, Suku Tibar, Postu Administrativu Bazartete, Munisípiu Likisá, Joaquina Mendonça, hatete katak maski infraestrutura estrada diak  ona, maibe problema Be’e mos seidauk rezolve ho di’ak.

“Ami komunidade Beduku dala barak hasoru difikuldade hanersan atu hetan Be’e mos, mos la di’ak, maske agora estrada di’ak ona, maibé Be’e mos seidauk sufisiente bainhira ami iha osan, ami sosa Be’e ho folin entre $20 to’o $25 ba tanke ida maibé bainhira osan laiha, ami hein de’it ajuda husi kompanhia sira ne’ebé hela besik iha ne’e,” dehan komunidade Joaquina Mendonça ba jornalista Media Mudansa.

Tuir nia, durante ne’e Be’e mos hetan ajuda husi kompanhia sira ne’ebe halo servisu iha sira nia area, maske Be’e Mos importante ba komunidade sira maibekomunidade sira iha area ne’eba kontinua hasoru problema Be’e hodi uza ba atividade loron-loron hanesan te’in, hemu no nesesidade doméstika seluk.

Ba komunidade Beduku, maski dezenvolvimentu estrada di’ak ona hodi fó benefísiu ba mobilidade,maibe komunidade sira fiar dezenvolvimentu sei kompletu bainhira asesu ba Be’e mos bele hetan solusaun permanente husi Governante sira.

Komunidade sira husu ba governu no entidade relevante,atu bele fó atensaun ba problema ne’e, tamba iha futuru sistema fornese Be’e mos bele to’o ba uma hotu ho nune’e, família sira la presiza tan depende ba ajuda emerjénsia husi kompanhia ka gastu osan barak atu sosa Be’e ba nesesidade básika loron-loron.

Lian husi xefe suku Suku Tibar.

Díli, Beduku – Beduku lokaliza iha área kapital Díli maibe haketan iha mota nia sorin lokaliza liu ba area munisipiu Likisa, maibe komunidade balun iha suku ne’e sei hasoru difikuldade bo’ot atu asesu ba Be’e mos durante tinan barak, komunidade sira depende ba Be’e ne’ebé oferese husi kompanhia rua iha área ne’e tanba fonte Be’e naturál sira la sufisiente atu atende ba nesesidade komunidade sira.

Xefe Suku Tibar, Marcelino Ananias, esplika problema Be’e iha suku ne’e la’ós buat foun. Tinan ba tinan, komunidade sira enfrenta limitasaun husi Be’e matan ne’ebé iha kapasidade ki’ik tebes.

“Iha Beduku, problema Be’e mos ne’e difikuldade tebes. Durante tempu naruk, ami laiha Be’e matan ne’ebé boot atu oferese ba komunidade sira. Be’e matan iha deit rua, maibé ki’ik oan tebes no sufisiente deit ba uma-kain haat ka lima. Enkuantu komunidade iha ne’e barak tebes, ida ne’e mak sai problema boot husi uluk to’o agora,” hatutan Xefe Suku Beduku, Marcelino Ananias.

Nia deklara,katak tanba limitasaun Be’e matan sira, maioria komunidade durante ne’e depende ba apoiu husi kompanhia rua ne’ebé hela besik iha área Beduku. Be’e ne’ebé kompanhia sira distribui sai fonte prinsipál ba moris loroloron komunidade sira.

“To’o agora komunidade sira sei konsumu Be’e ne’ebé oferese husi kompanhia sira iha área ne’e. Durante tempu naruk, sira uza hela Be’e husi kompanhia rua ne’ebé kontinua fó apoiu ba komunidade,” nia hatutan.

Marcelino relata, kondisaun ne’e afeta ba komunidade sira ne’ebé hela iha bairo kraik , ne’ebé dook liu husi área eskola no husi fatin distribui Be’e. Sira tenke halo esforsu boot atu hetan Be’e ba nesesidade uma-kain loroloron.

“Iha bairo balu besik eskola, maibé iha mos bairo kraik sira ne’ebé dook husi eskola. Sira susar tebe-tebes atu asesu Be’e no nafatin depende ba apoiu husi kompanhia rua ne’ebé oferese Be’e ba komunidade,” dehan Marcelino.

Nia espera iha futuru governu no entidade relevante sira bele kontinua buka solusaun permanente hodi aumenta asesu Be’e mos iha Beduku, atu komunidade labele depende deit ba apoiu husi parte seluk no bele hetan Be’e sufisiente ba moris loroloron.

Lian husi Governu Direktor BTL

Díli, Beduku – hatan ba preukupasaun komunidade governu liu husi Autoridade Be’e Timor-Leste (BTL) kontinua halo sosializasaun no prepara melhoramentu sistema distribuisaun Be’e ne’ebé atu atende komunidade sira iha área Beduku no fatin seluk.

Iha intervitsta Diretor Be’e Timor-Leste (BTL) Gustavo da Cruz deklara,enkontru ho autoridade lokál, BTL esplika katak projetu melhoramentu sistema Be’e ne’e hetan apoiu husi Governu no sei halo alargamentu rede Be’e ba komunidade sira ne’ebé durante ne’e hasoru difikuldade asesu ba Be’e mos.

“Hakarak ka lakohi, ami tenke hadi’a sistema Be’e ne’e atu bele fornese Be’e ne’ebé diak liu no halo balansu distribuisaun ba komunidade sira. Sistema foun ne’e dadaun remata ona, maibé seidauk hatama Be’e. Agora komunidade sei uza nafatin sistema tuan ne’ebé iha hela,” Diretor Be’e Timor-Leste (BTL) Gustavo da Cruz hatan

Diretor BTL esplika,preparasaun iha área Beduku balu remata ona, maibé servisu melhoramentu sistema seidauk kompletu tanba presiza koordenasaun ho ministériu relevante, liuliu iha servisu alargamentu estrada no instalasaun infraestrutura sira.

“Ami sei servisu hamutuk ho ministériu relevante atu hare no hadi’a sistema sira. Servisu estrada no sistema Be’e presiza koordena diak atu bele hala’o dala ida deit no la halo repetisaun servisu,” BTL deklara.

Aleinde dezenvolvimentu infraestrutura, BTL mos fó atensaun ba problema ligasaun Be’e ilegal ne’ebé aumenta iha munisípiu Díli. No instituisaun ne’e halo identifikasaun ba ligasaun sira ne’ebé la tuir prosedimentu ofisiál.

“Bainhira ami hetan ligasaun ilegal, ami sei fó karta notifikasaun ba proprietáriu atu hasai nia kanu rasik. Karik BTL mak hasai, ema ne’ebé halo ligasaun ilegal sei selu multa entre $50 to’o $1.000 dólar amerikanu,” hatete BTL.

BTL mos apela ba komunidade sira atu la halo ligasaun Be’e ilegal. Ba família sira ne’ebé hakarak asesu Be’e legalmente, instituisaun BTL fó oportunidade atu rejista ligasaun ofisiál ho taxa $55, nune’e BTL bele instala ligasaun Be’e ba uma.

Tuir dadus BTL, agora dadaun foin 40% populasaun iha Díli mak asesu ba Be’e mos liu husi sistema públiku. Populasaun seluk sei depende ba posu privadu ka fonte Be’e seluk.

“Ami kontinua esforsu atu hadi’a sistema Be’e atu iha futuru komunidade hotu bele asesu Be’e mos ho diak. Ami mos husu komunidade atu servisu hamutuk ho autoridade lokál no koordena ho BTL atu prosesu ne’e bele lao diak,” hatete BTL.

Enkuantu ba komunidade sira iha Beduku no fatin seluk, projetu melhoramentu sistema Be’e ne’e lori esperansa foun katak iha futuru besik asesu ba Be’e mos sei sai diak liu, nune’e sira la presiza tan depende deit ba Be’e sosa ka fonte alternatívu sira seluk.

Dadus Importante iha tinan (2025)

  • Besik 70% populasaun Timor-Leste hetan asesu ba Be’e potável báziku 55% populasaun de’it mak iha asesu ba servisu saneamentu báziku.Iha área rurál, taxa asesu ba Be’e potável no saneamentu ki’ik liu kompara ho área urbanu.Falta Be’e moos no saneamentu sei kontribui ba malnutrisaun no moras infekziozu ba labarik sira.

Hasa’e saúde komunidade.Hamenus mortalidade labarik.Apoia edukasaun, tanba labarik sira la falta eskola tamba moras.Hasa’e produtividade ekonomia.Proteje ambiente no rekursu naturál sira.