Família Vítima Kestiona Livru Sérgio Quintas No Husu Justisa Ba Lia-Loos Istórika

DILI (28/04/2026) – Família husi vítima funu nian, Luciano da Conceição “Timor Mau-Bere” no Ângelo da Costa, deklara kontra maka’as konteúdu livru ne’ebé foin lansa husi Sérgio Dias Quintas. Família vítima sira konsidera livru ne’e uza istória falsa hodi manipula faktu istóriku kona-ba funu libertasaun nian.

Iha konferénsia imprensa ne’ebé hala’o iha Farol, Dili, Tersa-feira ne’e, Arlindo da Costa nu’udar reprezentante família vítima nian, afirma katak livru ne’e hakanek tebes sira-nia sentimentu tanba autor tenta fali hamorin naran nia aman, Vérissimo Dias Quintas, ne’ebé sira koñese nu’udar traidór iha tempu rezisténsia.

Nune’e Kazu ne’e tama ona iha prosesu judisiáriu ba Autór livru, Sérgio Dias Quintas, ne’ebé mós servisu nu’udar Defensór Públiku, aprezenta ona keisa hasoru parte vítima sira ho demanda indemnizasaun montante $27.000 USD ba kazu hamorin naran di’ak.

Iha sorin seluk, família vítima sira liuhusi sira-nia advogadu, Dr. Sérgio Aparício no Dr. Aje Ramos, submete ona keisa krime ba Ministériu Públiku iha loron 11 Marsu 2026. Sira kestiona mós kazu sivil seluk ne’ebé liga ho na’ok istória família nian husi Meahara no Lore.

Pontu Krítiku tolu ne’ebé Kontesta:

  • Manipulasaun Faktu: Família kestiona títulu “prende ho kilat” ne’ebé tula ba Vérissimo Quintas, ne’ebé sira deklara nu’udar faktu falsa.
  • Estatutu Traidór: Parte vítima sira mantén pozisaun katak Vérissimo Dias Quintas iha pasadu trai rezisténsia (Fretilin/Falintil) hodi kolabora ho militár Indonézia.
  • Dados Inkorretu: Inklui mós kestionamentu ba dadus família 29 ne’ebé dehan rende iha tinan 1982, ne’ebé konsidera la tuir realidade.

Advogadu ba parte vítima sira relata katak kazu ne’e la’o daudaun ona iha tribunál no sira sei kontinua halo follow-up iha Ministériu Públiku iha semana oin mai. Maske iha disputa legál ne’ebé maka’as, parte vítima sira afirma katak relasaun família iha parte kultura no tradisaun nafatin la’o, maibé sira sei la tula-an ba kestaun lia-loos istória nasaun nian.

Atuálmente, públiku hein hela desizaun husi judisiáriu hodi esklarese kazu ne’ebé liga ho memória no dignidade kombatente sira-nian ne’e.

Entretantu tuir LEI Nº 3/2024, loron 12 fulan Junhu, Terseira Alterasaun ba Lei nº 3/2006, loron 12 fulan Abril, Estatutu Kombatentes Libertasaun Nasionál

Husi Númeru 3 iha artigu 11º husi Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste dehan katak “Estadu assegura protesaun espesiál ba ema mutiladu iha funu, no ema ne’ebé entrega nia vida ba funu tanba independénsia no soberania nasionál nia oan-kiak no dependente sira seluk no proteje ema hotu ne’ebé partisipa iha rezisténsia hasoru okupasaun estranjeira, tuir lei.” Iha ne’ebé, liu husi Parlamentu Nasionál atu konkrétiza protesaun refére iha leten ho ninia medida sira husi apoiu ne’ebé mak regula iha Estatutu Kombatentes Libertasaun Nasionál iha Lei n.º 3/2006, loron 12 fulan Abril, altera ba Lei n.º 9/2009, loron 29 fulan Julho, no 2/2011, loron 23 fulan Marsu.

Liu ona tinan 17 ba aprovasaun kona-ba Estatutu Kombatentes Libertasaun Nasionál, hanoin ba esperiénsia ne’ebé iha-ona, importante atu promove rekonhesimentu ofisiál ba Veteranus no Kombatentes Libertasaun Nasionál sira ne’ebé partisipa iha períodu perturbasaun luta ninian, katak, iha períodu akontesimentu entre tinan 1975 até 1978, ne’ebé korresponde ba períodu.

Baze Apoiu, liuhusi atribuisaun kondekorasaun no aktu sira seluk husi rekonhesimentu. Persija solusiona problema-sira ne’ebé iha relasaun ho falsifikasaun prova militánsia iha luta libertasaun nasionál, implementasaun ba Prestasaun Pekuniária Únika, Atribuisaun Pensaun Sobrevivénsia no altera estrutura reprezentativa husi Konselhu Kombatentes Libertasaun Nasionál, nune’e bele permite kontribuisaun-sira ba harmonia sosiál no estabilidade polítika nasionál.

 

Jornalista/ Estajiaria                : Caryn Camões

Editor                                              : Francisco Pereira