(Dili) Mudansa – Ministru Asuntu Parlamentar no Komunikasaun Sosial (MAPKOMS) Fransisco Martins da Costa Perreira Jeronimo, distribui sertifikadu ba formandu Ceftec hamutuk 232 resin ne’ebé remata ona formasaun durante fulan tolu iha Sentru formasaun téknika no Komunikasaun (Ceftec) tinan 2022
Formandu ne’ebé ohin simu sertifikadu kompostu husi unidade ualu hanesan: unidade formasaun Portugés, jornalizmu, Komunikasaun no relasaun públika protokolu, multimédia, Hakerek imprensa, Radiu, Televizaun, no unidade Komunikasaun iha situasaun krize,ne’ebé konklui ona prosesu aprendizajen iha Sentru formasaun téknika no Komunikasaun (Ceftec) durante fulan tolu, nia laran,
“Hau hatene ita boot sira sakrifika ita boot sira nia tempu hodi mai tuir formasaun nune’e bele transforma ita-nia sosiedade ida ne’e husi espasu limitasaun ne’ebé ita hasoru ba mudansa iha ita-nia rain,tanba ohin loron média barak kontinua la’o ho analok entaun liu husi formasaun ne’e bele kapasita ita adapta sistema modernu ka dijitál,” dehan Ministru MAPCOMS Francisco ba jornalista iha Delta Nova Dili, kinta 24/11/2022.
Nia relata, Timor-Leste adapta situasaun reál ne’ebé mundu hasoru, hanesan mudansa teknolojia modernu globál, hodi dezenvolve rai Timor, hakarak ka lakohi obrigasaun hanesan jerasaun foun presiza duni hanoin kritika, tanba Timor-leste parte ida husi mundu ne’e,
Francisco deklara, Sistema demokrátika fó dalan ba liberdade imprensa katak ema seluk bele kritika Governu tuir saida mak la benefísiu ba nesesidade povu nian, Tanba ne’e formasaun ba ajente entidade estadu nian importante tebes, nune’e liu husi formasaun ajente sira bele aplika, prátika iha instituisaun ida ho kualidade.
“Hau agradese ba formadór hotu-hotu ne’ebé sakrifika ona imi-nia an liu husi formasaun CEFTEK, hodi transforma rekursu umanu hamutuk 300 resin ho kualifikadu,” Jeronimo esplika.
Iha parte seluk koordenadór Ceftec Rafael da Silva hatete, CEFTEC atribui sertifikadu ba formandus sira hodi kapasita liu tan sira nia abilidade no sosiedade hodi kontinua dezenvolvimentu nasionál iha setór komunikasaun sosiál tantu produtivu no privadu ne’ebé Ceftec iha
“Tinan ida ne’e Ceftec prodús formandu iha nivel nasionál no munisípiu hamutuk 323 kompostu husi mane 159 no feto 164, sira ne’e mai husi linas ministeriais setór públiku no munisipál, Jornalista sira inklui husi sentru formasaun suku sira ne’ebé mak iha,” Rafael subliña.
Nia konta, Ceftec realiza formasaun iha munisípiu Manatutu, Baukau, Lautem, Bobonaro, Dili no RAEOA maibé ba munisípiu sira iha unidade rua maka Multimedia no Relasoes Publika Protokolu nian.
“Nu’udar Centru Formasaun estadu nian hetan akreditasaun husi Institutu nasionál maun de obra INDIMO, Ceftec nafatin tau atensaun no rekezitu tomak hodi asegura formasaun ba formandus hotu no sei kontribui direita kompeténsia abilidade profisionál formandus sira nian hodi hatán ba área servisu komunikasaun sosiál iha Timor-Leste,” Rafael argumenta.
Iha fatin hanesan, Formandu CEFTEC, Domingos Martins relata, nu’udar reprezentante formandu sira hotu hakarak hato’o ba MAPCOMS no estrutura tomak iha téknika formasaun Ceftec agradesimentu profundu, tanba sira mak ohin loron ami mai hamriik iha fatin Ida ne’e
“Lori kolega formandu CEFTEC hotu nia naran hato’o agradese profunda ba MAPKOMS no formasaun CEFTEF ne’ebé kapasita ami nia kapasidade ho abilidade aumenta koñesimentu,”Formandu Domingos realsa.
Katak Nia, hanesan alumni ba Centro rekoñese Sentru formasaun Teknologia no komunikasaun Mak sai Ponte ida ba juventude, estudante no funsionáriu sira atu koñese didi’ak kona ba mudansa globál no rekursus umanu ida ne’ebé kualifikadu.
Jornalista :Domingas Viana
Editór : Orlando Magno