(Dili) Mudansa – Bazeia ba informasaun ne’ebé Autoridade Munisípiu Dili (AMD) fó sai ba vendedores iha Largo Lecidere katak tenke hamamuk fatin antes fulan agostu 2023 tanba área protejidu la’ós hanesan fali fahi luhan hodi estraga imajen sidade Dili.
Maski parte AMD ko’alia nune’e, maibé vendedór(a) iha Largo Lecidere lakohi sai husi fatin ne’e tanba sira moris garantia de’it ba atividade negósiu.
Vendedóra iha Largo Lecidere, Arminda Soares, informa, se governu identifika ona fatin ba vendedór(a) Largo Lecidere entaun sira prontu koopera maibé vendedór(a) sira sei la hamamuk fatin bainhira AMD Haruka sira atu fa’an fali iha merkadu.
Tanba nia parte sente seguru bainhira fila liman iha Largo Lecidere, maski fa’an de’it água, Mie Sedaap ho pop mie ne’ebé atu muda ba merkadu ne’e komplikadu uitoan tanba fa’an de’it sasán kioske imposivel ema atu sosa iha merkadu
“Ami la ba fatin seluk, ami iha ne’e de’it, ami fa’an sasán hanesan ne’e serví ba turizmu liuliu estudante sira ne’ebé halo traballu iha ne’e bele sosa netik buat ruma han, ne’ebé ami la sai, tanba ami kredit osan estadu nian, kada semana ami store $.70.00 resin,” dehan Arminda ba Média Mudansa iha Largo Lecidere Dili, Kinta 20/07/2023.
Vendedora Arminda afirma, Governu tenke prepara tiha fatin dignu atu bele kontinua fa’an hanesan ne’e, maibé atu ba merkadu ne’e susar, tanba iha merkadu ema sei la sosa sasán ne’ebé fa’an de’it iha fatin ne’e.
“Fatin ida ne’e seguru ba ami, ami fa’an sasán mós kontente tanba kada loron ami bele hetan $.1.00 dolar ou $.2.00 nune’e mós ami han hamutuk ho família inklui fasilita oan sira ba eskola,” nia akresenta.
Iha sorin seluk vendedóra Carme Auxiliadora Barreto argumenta, sira rona ona informasaun atu hamamuk fatin refere, maibé presiza ko’alia didi’ak hodi hatudu fatin ruma atu Vendedor iha ne’e bele ba fali fatin ne’ebé Autoridade Munisípiu Dili identifika ona ba sira.
“Atu selu ba estadu mós ami prontu, tanba iha ne’e barak mak buka osan hodi sustenta moris no selu oan sira nia estudu, ohin ha’u-nia oan rona informasaun ne’e sira halerik nune’e, amá ita atu sai ona husi ne’e, oinsá ho ami nia osan loron-loron,” Carme realsa.
Nia subliña, vendedór(a) iha Largo Lecidere sempre halo limpeza iha ida-idak nia fatin hodi kumpre regulamentu ne’ebé fó sai katak importante ambiente saudavel.
“Horibaihira sira husi Autoridade Munisípiu tun mai hasai ami foto no eleitorál, sira dehan ema ruma atu fa’an iha ne’e la bele fó fatin ba sira, ne’ebé atu sai husi ne’e depende ba Autoridade munisípiu nia desizaun,” katak nia.
Hatán ba preokupasaun ne’e, Diretór DSMJMT, Artur Henriques esplika, kona-ba desizaun iha loron 18 ne’ebé DSMJMT halo, bazeia ba primeira publikasaun dekretu lei númeru 33/2008 iha loron 27 fulan Agustu ko’alia kona-ba ijiene orden públika.
Tanba dekretu lei ida ne’e, estabelese hodi kontrola fiskaliza polítika dezenvolvimentu ba armonizasaun no ba ordenamentu territóriu liuliu iha kapitál Dili.
Ho natureza ida ne’e maka, DSMJMT hala’o ona publikasaun, ativilante no mós DSMJMT distribui sirkula ho númeru 416 asina husi PAM Dili no aprova ba vendedór sira ne’ebé hela iha área protejidu.
“Iha área protejidu, la bele iha okupasaun ne’ebé fó imajen la di’ak ba iha sidade Dili, maibé konstrusaun ne’ebé sira halo iha ne’ebá hanesan fahi luhan, ita ukun an tiha ona no kapitál nasaun mak Dili maibé ita haree Dili hanesan fali fahi luhan,” Diretór DSMJMT, Artur esplika.
Nia subliña, saida maka AMD hala’o nia knaar bazeia ba lei, husi lei ne’e mak ekipa jestaun merkadu hato’o ba vendedór sira, tanba sira hela ne’e ilegalmente sá tan “apalagi” ne’e fatin Jardin ka fatin protejidu.
Artur informa, primeiru sira ne’ebé viola lei fa’an iha trotoár leten fó avizu ona, sira ne’ebé latan besi aat ou karreta aat iha dalan ne’e mós fó avizu tiha ona tan ne’e sira tenke kumpre hodi hamamuk fatin, se lae parte AMD foti medida hasai sira ninia sasán.
“Desizaun klaru ona sira tenke hamamuk fatin, se lae iha loron 01 fulan Agusto ne’e parte AMD mak ba sobu rasik hodi haloot sira nia sasán,” Diretór DSMJMT, Artur informa.
Nia tenik, sira ne’ebé agora fa’an iha ne’ebá, barak mak husi Munisípiu seluk, ema ne’ebé propriu iha Largo Lecidere ne’e ida 1/2 de’it, maibé restu ne’e maioria husi Munisípiu Aileu, Baukau no Vikeke, ne’ebé DSMJMT tenke fó espasu ba hotu-hotu para Munisípiu seluk mai fa’an sasán, iha Kapital Dili merkadu nasionál rua maka Taibesi ho Manleuana.
“Iha merkadu rua ne’e tuir imi-nia hanoin ami konsentra vendedór la muat no la seguru? Tanba ne’e sira ne’ebé hela ilegalmente agora atu husik fatin refere, ami atu sujere fatin ou lae ne’e hein de’it desizaun,” Diretór DSMJMT, Artur dehan.
Normalmente desizaun seidauk sai kona-ba AMD atu prepara fatin ba vendedór sira, agora Diresaun Jestaun Merkadu kumpre lei, karik DSMJMT hato’o relatóriu ne’e ba AMD, depois mak DSMJMT sei ko’alia ho vendedór sira, ho ida ne’e tribulante sira tenke abandona duni sira nia fatin.
Enkuantu, bazeia ba dekretu lei NO. 33/ 2008, loron 27 fulan Agostu, husi artigu 1, ko’alia kona-ba natureza, iha artigu 3, kona-ba infrasaun hanesan kontra ordenasaun ne’ebé sei hetan sansaun ou multa.
Iha artigu 5, aliña A ho H, ko’alia kona-ba proibisaun, artigu 6, pontu 1,2,3, artigu 5, kona-ba organizasaun ijiene orden públika, artigu 9, ko’alia kona-ba infrasaun ou multa husi $.5.00 to’o $.500.00.
Nune’e iha pontu 7 maka vendedór sira tenke kumpre hanesan, bandu labele hala’o negósiu fa’an sasán taka dalan públiku ka paseiu iha artigu 6° Nuº 3, bandu la bele soe fo’er no oli fo’er iha espasu públiku, la bele hala’o konstrusaun área protejidu, no konstrusaun ilegál, sira seluk.
Artigu 5° NUº 3 bandu, la bele husik animál la’o livre iha estrada públiku, iha Artigu 7° bandu la bele fakar fo’er arbiru, maibé tenke tau fo’er iha lixu fatin tanba DM. NU° 4/2023 kona ba residus sólidu urbanus.
DL. NU° 2/2017, kona-ba oráriu soe fo’er husi 24 oras) to’o iha tuku 6 dadeer, bandu la bele taka bee dalan ou valeta Artigu 5° Nu 1° alínea C, bandu riska, hafo’er ka halo aat monumentu sira, didin sira uma nian, jardín moru ka versaun seluk liuliu iha área turístiku.
Artigu 6° Nu 1° alínea F, bandu labele taka kartas, faixa ka avizu bainhira la iha autorizasaun husi AMD, artigu 6° Nu 1° alínea G, ho sirkulár ida ne’e AMD husu ba negosiantes no komunidade kapitál Dili ém jerál atu kumpre, nune’e bele kontribui ba dezenvolvimentu no progresu munisípiu Dili, atu nune’e organizadu, moos saudavel no seguru.
Jornalista : Mariano Do Santos Abi
Editór : Orlando Magno