(Manatuto) Mudansa – Minísteriu Agrikultura Pekuaria, Peskas no Floresta (MAPPF), liu husi Sekretáriu Estadu Floresta (SEF), halo lansamentu distribuisaun ai-oan hamutuk 695,463 iha epoka tinan 2023.
ai-oan sira ne’e sei distribui gratuitu ba Komunidade, Agencias, Organizasaun Noun Governamental (ONG) sira, Instituisaun Estado, Eskola Akademiku sira hodi kuda iha to’os ka area ne’ebé sira planu hodi hala’o atividade reflorestasaun.
SEF, Fernandino Vieira da Costa, hatete, ida ne’e hanesan primeira vez halo iha Suku Mahabat, Postu Administrativu Manatuto Villa, Munisípiu Manatuto ho objetivu atu fó hanoin ba komunidade sira hodi hahú ohin ba oin komunidade sira bele asesu ba viveirus ne’ebé Governo prepara ona.
“Objetivu ida ne’e mós oinsá ba kuda iha sira nia plantasaun, área, kintál ne’ebé identifika tiha ona, tanba tuir planu iha tinan ida ne’e, ita sei prodús ai-oan 60.000 no 2024 ita sei prodús ai-oan tokon ida kada tinan,” nia dehan iha ámbitu distribuisaun ai-oan iha Balak, Manatuto, Sesta 22/12/2023.
Ai-oan ne’ebé atu distribui iha Viveirus sira ba tinan 2023 maka Viveirus Permanente Maubara, Municipio Liquisa, Viveirus Permanente Pato Municipio Lautem, Viveirus Permanente Ratao, Municipio Viqueque, Viveirus Permanente Betano, Municipio Manufahi, Viveirus Komunitaria 8 iha Municipio Aileu, Ainaro, Baucau, Bobonaro, Covalima, Dili, Ermera no Manatuto.
Enkuantu Viveirus Departemento Bacias Hidrograficas maka, Viveirus Projetu AFOCO 026 iha Manatuto no Aileu, Viveirus Centru Ai Parapa, Viveirus Kafe no mahon kafe ho mós Viveirus ba Plantas Industriais.
Tipu ai oan sira ne’ebe produs maka hanesan tuir mai, tipu ai produsaun maka Ai-kameli, Ai mahoni, Saria, Samtuku, Gaharu no seluk seluk tan;
Tipu ai konservasaun maka hanesan: hali, Ai kakeu, Borro, Au, ai Kafé (lamtoro), Gamal, Duut vetiver, ai matan dukur, ai turi no seluk seluk tan;
Tipu Ai oan Urbana hanesan: hali Portugál, Ketapang, Ai kase, Camblong, Tebabuya, Nimba no seluk seluk tan;
Tipu ai agroflorestal ou ai fuan maka hanesan: Sabraka ka Tanjarinha, Rambutan, Has, Kulu jaka, Marungi, Kaiju, Ai ata, Kafé no seluk seluk tan;
Tipu ai mahon kafé no ai oan kafé maka hanesan: Samtuku, Ai Kakeu, Ai kafe (lamtoro) no kafe can;
Tipu ai oan ba plantas Industriais maka hanesan: Cacao, Nu, Kaiju, Kami’i, Bua, Baunila no Pimenta.
Ai oan ne’ebe prepara iha Tipu 4 maka hanesan
1. Ai oan produsaun;
2. Ai oan ba konservasaun rai no be;
3. Ai oan ba urbana;
4. Ai oan ba Agroflorestal ka ai fuan;
5. Ai oan ba mahon kafe no ai kafe oan.
6. Ai oan ba Plantas Industriais.
Totál ai oan ne’ebé prepara iha viveirus sira maka hanesan:
1. Viveirus Permanente Maubara, 61,200 pes;
2. Viveirus Permanente Lautem, 20,867 pes;
3. Viveirus Permanente Viqueque, 20,000 pes;
4. Viveirus Permanente Manufahi, 24,000 pes;
5. Viveirus Komunitaria 80.000 pes (Kada viveirus Komunitaria prodús 10.000 pes;
6. Viveirus Projetu AFOCO 026 Manatuto, 152,000 pes no Aileu, 15,000;
7. Viveirus Departementu Bacias Hidrograficas, 16,398 pes;
8. Viveirus Centru Parapa, 21,000 pes;
9. Viveirus mahon kafe 50,000 no Kafe oan 200.000 pes;
10. Viveirus ba Plantas Industriais 35,000 pes
Total hamutuk 695,463 pes.
Aliende partisipa iha ambitu ida ne’e husi MAPPF, Marcos da Cruz, MESSC, SEKOP, Sekretáriu Estadu Pekuariu (SEP), Sekretáriu Estadu Peskas (SEP), Sekretáriu Estadu Dezenvolvimentu Lokál (SEDL) no Sekretáriu Estadu Arte no Kultura.
Jornalista : Mariano Do Santos Abi
Editor : Orlando Magno